Empfehlungen basierend auf "Faith Secrets"

Isn't it funny, though, the way some things seem to choose you as much as you choose them? Like how you happen to be standing around a backyard fire right now in the fading twilight because you followed a trail that seemed to be left out for you? There are redwood trees circling the yard and in front of them is a screen with a projection of more redwood trees and you have no idea what is about to happen.

Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns "Pieci pirksti" (2013), ieguvis ne tikai plašu lasītāju, bet arī profesionāļu atzinību. Māra Zālīte saņēmusi gan Lielo lasītāju balvu, gan Latvijas literatūras gada balvu. Autore bija solījusi turpinājumu. Nu šis brīdis ir pienācis - lasītāji saņem romāna "Pieci pirksti" otro grāmatu "Paradīzes putni". Jaunā prozas darba grodā dramaturģija un precīzās poētiskās detaļas spilgti un nepielūdzami tēlo aprakstīto laikposmu, kas desmitgadīgajai Laurai ir vienīgā realitāte, kurā augt, pieaugt un meklēt patiesību--Cover.

Viduslaiku karaļi alka iegūt īpašumā alķīmiķu daudzināto filozofu akmeni, jo tas solīja mūžīgu jaunību, laimi un bagātību. 20. gadsimta 90. gados vēsture atkārtojās daudz vienkāršāk -- nekādu slepenu mācību vai aizplīvurotu mājienu. Ļautiņi primitīvi dzinās pakaļ padomju izlūkdienestu iztēlē radītajam sarkanajam dzīvsudrabam -- izdomātai brīnumvielai, kas garantētu tā īpašniekam pasaules kundzību. Vēl vairāk bija tādu, kas vienkārši dzīvoja, gribēja būt laimīgi un mīlēt. Laikmetu griežos bruka sapņi un ilūzijas -- nepazaudēt sevi un pašcieņu izrādījās ļoti grūti. Latvija pēkšņi kļuva brīva, bet atrast brīvību sevī spēka pietika ne katram, jo vajadzēja izdzīvot. Arno Jundze. Deviņdesmito gadu Latvija ir pateicīgs fons kārtīgam spriedzes romānam, un Arno Jundze to izmantojis pilnā mērā. Nesenajā mūsu valsts vēsturē viņš atradis tādus sižeta pavērsienus un notikumus, kas lasītāja interesei neļauj atslābt ne mirkli. Te ir vieta gan slepkavām un bandītiem, gan miesas baudām un sirdsšķīstai mīlestībai, gan čekas aģentiem un mežabrāļiem, gan mirušajiem un augšāmcēlušajiem, gan garā bagātajiem un nabagajiem. Ja man vaicātu -- vai tiešām arī tā vajadzētu rakstīt par Latvijas divdesmitā gadsimta vēsturi, es nešaubīgi atbildētu -- jā, protams, ja vien rakstnieks spēj ņemt pretī to, ko dzīve sniedz pilnām riekšavām. Gundega Blumberga. Kas ir sarkanais dzīvsudrabs? Padomju režīma inde. Bet Jundzes romānā tas nokrāsojies sarkans tālab, ka ir nokļuvis tēloto cilvēku asinsritē, gribi vai negribi. Dozēts romantisms un fatālisms, kas tiecas dzīvot paralēli skaudri dokumentālai prozai, -- tādu nolasu rakstnieka rokrakstu. Un tas gan atgādina, gan jautā vienlaikus: cik no cilvēka paliek pāri kā cilvēka pēc režīmu un pārdzīvojumu tektoniskajām pārmaiņām. Deviņdesmito gadu liecinieki atbildēs katrs sev pats, bet jaunāki lasītāji tiks atalgoti ar vēsturi kā piedzīvojumu. Gundega Repše.

Nepilni trīs gadi (1939--1941) Torņakalna mālderzeļļa Matīsa Birkena dzīvi apmet kājām gaisā. Puisi, kurš lielā mērā mīt grāmatu pasaulē, priecīgs remontē dzīvokļus, meklē īsto meiču, kuru mīlēt uz mūžu, apkārtējo notikumu centrifūga ierauj pašā virpuļa serdē, liekot uz sevi paskatīties pilnīgi citām acīm: "Man liekas jocīgi, ka pēkšņi tādas morāli nenoturīgas būtnes kā es un Rūdis esam kļuvuši tik pašaizliedzīgi, ka vai cildens mitrums acīs metas. Par Koļu es daudz nebrīnos, bet mēs ar Rūdi? Neticami! Bet varbūt nemaz tik nesavtīgi neesam? Es rakstura vājuma dēļ nespēju atteikt draugam. Rūdim azartiski gājieni tīk jau kopš bērna kājas. Pats reiz izteicās: kad dari to, kas ir aizliegts, tevi pārņem eiforija un patīkami kņudinoša trauksme, it kā veiktu pārgalvīgu triku. Ja izdosies -- gods un slava, ja ne -- ar seju dubļos vai beigts un pagalam". Par to arī Māra Bērziņa romāns "Svina garša" - par varoņiem nepiedzimst. Bet gadās, ka par tādiem kļūst visikdienišķākie ļaudis...